Laima Akmentiņa

Dzimusi Rīgā 1965.gadā.

Mācījusies J. Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā (1976-1983), beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļu 1990.g.

Bērnības zeme – Baldones Riekstukalna observatorija. Meži, lauki, mazās meža pļaviņas – tur jūtos kā mājās.

Līdz ar darbu un ģimeni – vienmēr arī gleznoju. Esmu skolotāja Jūrmalas Mākslas skolā, iepriekš ilgstoši strādāju arī  Rīgas centra Daiļamatniecības pamatskolā.

Mani iemīļoti motīvi ir meži, pļavas – tas, kas virs galvas un zem kājām.  Gleznoju arī cilvēkus, sejas, mēģinot notvert mirkli. Krāsa, gaisma, kompozīcija ir valoda, ko esmu mācījusies, un caur ko jūtos uzrunāta, esot dabā vai skatot mākslas darbus.

Piedalos izstādēs, dažreiz –plenēros.  Esmu Jūrmalas Mākslinieku biedrības biedre. Vasarās gleznoju Valmieras pusē, savā senču zemē.

Darba VIOLETAIS iedvesmas motīvs ir facēliju lauks mana tēva stādītā ābeļdārza malā. Facēlija ir nektāraugs, kas piesaista bites, tās violetie toņi ir Latvijai netipiski, tādēļ pašai šis darbs šķiet nedaudz sapņains. Gleznojot kociņus, domāju arī par mīlestību un rūpību, ko tētis veltījis savām ābelītēm un bumbierēm. Vakara gaisma piešķir visam oranžzeltainu noskaņu. Vasara.

PĒCPUSDIENA ir darbs, kas iesākts gleznot Viesītes plenērā, vēlāk pabeigts darbnīcā. Tas ir dīķis Eķengrāvē, netālu no Viesītes. Pēcpusdienas gaisma apspīd vecās vītolu galotnes, ūdens  virsmu. Sudrabaini vītoli, sīki, sudrabaini vilnīši. Gleznojot izjutu  vasaras nesteidzīgo mieru,  Sēlijas novada vēstures elpu.